Naudas veidi

Katru reizi izrunājot vārdu nauda, es arvien vairāk apjūku, ko tas galu galā nozīmē. Vai ir laimes formula, kuru kāds ir radījis, vai arī tā ir kāda radīta ilūzija, kurai ir piešķirta fiziska forma, bet nav īsti izskaidrojams, kāpēc. Senākos laikos, kad cilvēki mainījās ar dažādām lietām un produktiem, viņi produktus nekad nesauca par naudu, bet tie bija amatnieku izstrādājumi vai lauksaimniecības produkti, bet nekad neviens nekliedza, ka tiek pārdota nauda. Kamēr šodien es varu pārdot savu naudu, ko uzskatu par makā esošajām banknotēm, un vietā nopirkt kādu citu naudas veidu, kas man nenozīmēs absolūti neko, bet kādam citam cilvēkam šis konkrētais naudas veids nozīmē pilnīgi visu. Tomēr nevajag apjukt, jo patiesībā nauda nav tikai tas papīra gabals, kas mums ir rokās penge.

Nauda ir viss, kas kalpo trīs funkcijām- darbojas apmaiņas izdarīšanai, palīdz mums uzturēt vai saglabāt kādu vērtību, kā arī to ir iespējams uzskaitīt. Vissenāk zināmais naudas tips ir preces. Šis naudas veids visbiežāk ir saistīts ar visiem dabas resursiem, piemēram, zeltam nekad nav pielīmēti papīra gabaliņi apkārt, lai zinātu, cik tas maksā, bet tam noteikti ir apmaiņas spēks, tas nezaudē vērtību laika gaitā, kā arī ir iespējams to nosvērt vai jebkādā citā veidā uzskaitīt un iegrāmatot. Gluži tāpat kā senākos laikos arī šodien dažāda veida preces tiek uzskatītas par ļoti labu veidu, kā samainīties ar konkrētām lietām. Reizēm arī šodien darījumā nav iesaistīta “nauda”, vismaz ne papīra banknotes, pie kurām mēs esam pieraduši.

Kā vēl viens naudas veids ir izveidotā nauda. Vienā dienā valdība var izlemt, ka no šīs dienas oficiālā nauda būs lats vai eiro. Ikviens uzņēmums un privātpersona valstī ir ar likumu spiesta pieņemt šāda tipa naudu kā apmaiņas veidu. Ja kāda no pusēm atsakās, tad valdības līmenī var tikt pieņemt lēmums personu arestēt. Tas būtībā nozīmē, ka ikvienam ir jāpaļaujas valsts pārvaldes sistēmai un, ja vienā dienā tiek pieņemts lēmums valūtu mainīt, tad visiem ar to ir jābūt mierā. Tieši tādā veidā tika nomainīti lati uz eiro. Valdība visiem Latvijas iedzīvotājiem paziņoja, ka no konkrēta datuma valsts teritorijā var norēķināties, tikai un vienīgi izmantojot eiro naudas zīmes. Šāda veida naudai nav pilnīgi nekādas iekšējās vērtības, tās vērtība ir tikai un vienīgi atkarīga no valstī esošā valūtas pieprasījuma un piedāvājuma.

Pastāv vēl trešais un ceturtais naudas tips. Vēl viens naudas tips ir salīdzinoši grūti saprotams, jo tam nav nekāda legāla spēka, kā arī šī tipa nauda darbojas tikai un vienīgi uz cilvēku uzticību tai. Agrāk filmās daudz varēja redzēt, ka tika maksāts ar čeku grāmatiņām, un katru reizi, kad par kaut ko bija jānorēķinās, tika izvilks neliels papīra gabaliņš, uz kura uzrakstīja maksājamo summu un izmaksātāja vārdu rki. Šī tipa nauda zaudē savu spēku tajā brīdī, kad cilvēki vairs tai netic. Pēdējais naudas veids ir komerciālo banku nauda, kas būtībā ir iesniegtās pretenzijas pret finanšu iestādi, kas tika izmantota, lai iegādātos preces vai pakalpojumus. Šī nauda darbojas uz vienkārša principa pamatu, ka bankas patiesībā izdod kredītus par krietni lielākām summām nekā banka tur savās rokās. Komerciālo banku nauda ir garantētie aizņēmumi, kas tiek izmantoti, lai iegādātos patieso naudu vai preces un servisus.