Uzvedība iepērkoties

Klienta vēlmes un uzvedības pazīmes iepērkoties ir tas, kam vajadzētu noteikt kā tirgotājs reklamē savu produktu, un kā tas vispār tiek pasniegts plašākai publikai. Daudzi veikali ir specializējušies uz kādu konkrētu klientūru un tāpēc veikalos piedāvātā pieredze atbilst tieši šai kategorijai. Bet, kad runa ir par veikaliem, kurus izmanto ikviens, tad visbiežāk tiek meklēts zelta vidusceļš starp visām vēlmēm, vai arī iepirkšanās pieredze tiek radīta pamatojoties uz visplašāk zināmajām preferencēm.

Klientu uzvedība ir mācība par dažādu indivīdu un grupu aktivitātēm, kas saistītas ar iepirkšanos, izmantošanu un lietu iznīcināšanu. Šī mācība apvieno mūsu emocionālās, mentālās un uzvedības atbildes uz iepriekš minētajiem procesiem. Lai jebkurš tirgotājs mūsdienās būtu veiksmīgs, viņam ir jābūt 3 soļus priekšā savam patērētājam, Jāzina, ko viņš vēlas, kuros brīžos vēlmes tiks realizētas, kurā vidē klients visbiežāk uzturas, kā viņš organizē savu darbu un savu ikdienu, kā tiek tērēti finansiālie līdzekļi, un tā joprojām. Iegādes jeb iepirkšanās process ir krietni sarežģītāks nekā jebkuram varētu šķist, un tas sastāv no pieciem dažādiem soļiem (kig efter mere information):

  • Vispirms notiek problēmas atpazīšana. Šis ir viens no svarīgākajiem stāvokļiem priekš klienta. Tātad tā ir vajadzības identifikācija, respektīvi, starpība starp vēlamo un esošo stāvokli. Atkarībā no tā, cik spēcīga būs vajadzība, pārējie procesi notiks ātrāk vai lēnāk, kāds no tiem var tikt pilnībā vai pat daļēji izlaist, kā arī atkarībā no tā iegāde notiks ļoti drīz vai arī tā pat var nenotikt nekad.
  • Informācijas meklēšana. Šis ir process, kuru daudzi uzskata, ka mēs izlaižam, bet tā nebūt nav. Šī nav tikai tā fāze, kurā meklējam internetā, kurā veikalā var nopirkt pienu. Bet mēs meklējam informāciju mūsu pašu pieejamajos resursos, piemēram, atminoties kaut ko. Mēs zinām, ka pienu var nopirkt tuvējā veikalā, šī arī ir būs mūsu informācijas meklēšanas fāze. Protams, reizēm šī fāze var būt krietni garāka, ja mums ir jāatrod, kur iespējams iegādāties kādu produktu, kur pirms tam nebūsim vēl iegādājušies un pat redzējuši. Procesa mērķis ir radīt sarakstu priekš mums pašiem ar vietām un veidiem, kā var tikt pie kārotās lietas.
  • Alternatīvu novērtēšana. Šajā procesā tiek meklēta vislabākā vērtība. Kādam tā būs viszemākā cena, kādam visaugstākā, kādam labākā cenas un kvalitātes proporcija, vērtības, kuras katrs meklē, var būt ļoti dažādas. Šīs fāzes beigu stadijā tiek izveidots pirmais iegādes aizmetnis, vai tieši otrādi- lēmums preci neiegādāties.
  • Produkta iegāde. Uzreiz pēc alternatīvu noteikšanas tiek iekāpts nākamajā solī, kas ir atrisināt iegādes jautājumu. Bieži vien tas var beigties ar to, ka tiek pateikts sev, ka lieta tiks iegādāta kādu dienu nevis uzreiz, šis stāvoklis ir salīdzinoši spēcīgs, bet tas nenozīmē, ka kādu dienu tas tiešām pārvērtīsies par patiesu preces iegādi. Kā arī šajā stāvoklī klients nezina, vai prece ir tieši šobrīd pieejama vietā, kur ir izlemts preci iegādāties (runa ir par iepirkšanos internetā). Šis pirms iegādes stāvoklis ir fāze, kurā visa veida mārketings tiek izmantots, lai mūsu iedomu pārvērstu patiesā lēmumā preci vai pakalpojumi iegādāties, piemēram, tiek piedāvāti kredīti, aizdevumi, atlaides, kuponi, papildus atribūti un citas lietas, kas mūs varētu vairāk iekārdināt preci nopirkt tieši šobrīd.
  • Pēc iegādes novērtēšana. Visa pieredze nebeidzās tad, kad produkts tiek nopirkts, bet gan tad, kad ir iespējams novērtēt un salīdzināt mūsu gaidīto rezultātu ar esošo (mælkeskummer test).